joprojām pēc diviem gadiem pandēmijas nāk personāži, kas pasūta kaut kādas sazvērnieku literatūras, kuras tūliņ, tūliņ tikšot aizliegtas, bārsta zelta padomiņus un izskaidrojumiņus, kam tas viss ir bijis izdevīgi, un, paga, cik negaidīti, ka C19 vispār jau neeksistējot. cerams, ka jau notiek darbs pie kādas rehabilitācijas programmas tiem, kas divus gadus ikdienā uzklausījuši kovidiotu monologus.
ir doma