biju mežā. izdzirdējusi motora troksni, pagriezos, a tur melnā volga, nē, melns, trekns suv. automobilis nepabrauca vis garām, bet apstājās blakus, logs nolaists, iekšā gadus desmit par mani vecāks onkulis konulis, prasa man ceļu, kartē skatīties esot slinkums. tā kā man tieši tobrīd nebija slinkums sniegt viņam izziņas, sākās saruna par manu izcelsmi, kuru iespējams izveikt divos veidos: patīkami un nepatīkami. konulis izvēlējās vidusceļu, uzrādīdams teicamas zināšanas ģeogrāfijā, vēsturē un rassenkundē, piedevām būdams tikai mazliet augstprātīgs un pārsteidzošā kārtā it nemaz neuzstādams, ka esmu kaut kas, kas es neesmu. atvadījušies un vienojušies par to, ka viņš brauks tālāk taisni un paskatīsies, kas notiks, viņš bagātīgi atlīdzināja manis aizkavēšanu ar nenovērtējamu padomu: "ja es būtu sieviete, tad tomēr tavā vietā būtu piesardzīgāks. šajos laikos."