cepu, cepu un izcepu mafinus, bet pieliku par daudz cepampulvera. ļoti ciešot apēdu divus, bet pārējos izaicinoši noliku atklātā vietā uz galda, apzināti neslēpjot no kaķa un cerot, ka viņš tiem nolaizīs augšas, lai varētu bez sirdsapziņas pārmetumiem visu izmest miskastē, vainu par notikušo uzveļot viņam. šīs traģēdijas kompensēšanai izcepu ķirbja kūku un priecājos par šo faktu visu dienu, in der kaffeezeit uzliku uz zilā šķīvja pat veselus divus gab., jo tik skaista izdevusies. galu galā uzvārīju kafiju un ēdu pat diezgan garšīgā smilšu mīklas bļodiņā ielietu ķirbja biezzupu, kurai kāds pārskatīšanās dēļ bija piebēris cukuru, cieti un to visu vēl uzdrošinājies nosaukt par kūku.