kā šorīt iztēlojos, ka reiz pati braukšu pa kādu nebūt ASV automaģistrāli ar visādiem drūmajiem kantrī labā skaļumā, nu, tur tipiskā vakara saule un kaut kāds vējš vēl piedevām, tā šodien braukšanas nodarbībā gāja tik labi kā nekad iepriekš. lai gan saule, vējš un kantrī savienotajās valstīs pasažiera sēdeklī būtu jau arī kaut kāds absurds.