vajadzēja pārcelties uz Vāciju, lai pirmoreiz dzīvē tiktu pie iespējas lekt tautas dejā ar latvju bāleliņu. manā mazpilsētā, kur esmu vienīgā latviete, norisinās festivāls, uz kuru arī sabraukušie latvju tautu meitu un dēlu deju kolektīvi paķer no ielām vācu un, acīmredzot, arī viltus vācu skatītājus un liek lekt līdzi dejā. man bija ļoti jāsavaldās, lai ne tikai nesāktu vicināt karogu, kura man nav, un sijāt auzas, bet arī neizplūstu tādās banalitātēs kā "pasveicini Latvijiņu", par asarām un puņķiem nemaz nerunājot.