"un kā mums ir ar velogaismām?" pārsteidza ļoti nesagatavotu, kad ap vienpadsmitiem vakarā minos mājās. tumsas aizegā, pašā Jūdenštrāses galā, slēpās nekrietns policistu autobuss, no kura izlēca trīs vācu formas tērpi uzreiz un ņēmās apskatīt manu transportlīdzekli un konstatēt acīmredzamo. jau iestājās Mīkstās Kājas no domas, ka tūliņ sāks skenēt rāmja numuru, cik nav redzēts, un beidzot atklās, ka par manu dzimtenē ("Tikko no Vācijas" sērijas veikalā) iegādāto brīnumu kāds nabaga vācietis šeit joprojām lej gaužas asaras.
piekodināja tikai priekšā spuldzi pieskrūvēt un labi vakaru pavadīt.