agrs, steidzīgi ēdu brokastis, Gotlībs kā parasti uztirinās uz galda tieši man priekšā un ņemas izlaizīt Kr. tukšo putras bļodiņu, viņam patīk tīri trauki. un turpat netālu pilna medus burka, atvērta. un es ķerstu viņu aiz kājām, jo kaķu kājas ir tik ļoti foršas. un pēkšņi viena tāda pakaļkāja eleganti iegrimst tai medus burkā līdz pat celim, tikai kaķiem laikam tādu nav. un ir tik skaists rīts un Gotlībs stāv medū līdz celim, kura viņam nav, "ķepa un mirklis sastindzis mūžībā", un, neko nemanīdams, turpina intensīvi izlaizīt joprojām to pašu bļodu.
un man ir lielisks iegansts ierasties darbā vēlāk, "jo man bija jāmazgā Gotlībs."