nupat kā grāmatnīcantikvariāta vajadzībām izrevidējām vienas Frau ("o, Jūs no Lettland? Tallina ir ļoti skaista pilsēta.") bēniņus un grāmatskapjus, pilnus ar bēthovenu, mocartu un pārējo dižgaru bistēm, un es gandrīz apraudājos, atrodot vācu valodā DDR izdotas latviešu tautas pasakas, nemaz nerunājot par šmacistiskajām brošūrām. tas tādai trauslai šodienai patiešām ir par daudz. bet, lai būtu vēl jo vairāk, jāpiebilst, ka mums te iznācis jauns šmacistu bilžu albums 3D versijā ar brillītēm pielikumā (galva sāka sāpēt pēc kāda septītā brīnumattēla) un pirmais hitlerjūgendietis (nu jau hitleraltenietis) ciemā, kas nekavējoties iegādājās, lai piedzīvotu klātienes efektu, bija neviens cits kā vecais un nenoliedzami labais Herr "Geji Var Precēties Būhenvaldē". varu tikai nožēlot, ka nekad nepiedzīvošu, kā viņš, apjozies ar divām brillēm, lai ne tikai divkārši pastiprinātu klātienes efektu, bet vispār kaut ko redzētu, ērti dīvānā atzvilis, ēd plūmju kūku un ir absolūtā klātienē. (bet oktobrī mums "spīd" Dānijas klātienes efekts, kālab jau pasūtināts biezāks sērfkostjums un sērfbakalava, man tik parasta kurtka un zābaki, lai, krastā stāvot un mājot ar rūtainu Rēpoča kabatslakatu, kā parasti nesaltu ragā.)