bet kursos ir arī viena sieviete, kas pēkšņi sāka ar mani runāt un pat smaidīt, un apvaicājās, vai labi izslēpojos. man izbolījās acis par viņas ekstrasensoriskajām spējām, bet tad izrādījās, ka tas ir tas pats Elements zilajā kombinezonā, kas mežā nekad neatbildēja uz manu sveicienu un nekad, nevienu pašu reizīti nedeva ceļu, tikai šķīla naidīgus skatienus. viņa izteicās, ka šī riebīgā valsts nu jau gan ejot uz grunti un jābraucot prom uz Vāciju, cik vien ātri var.