piezvanīja brālēns, tas, kurš ārzemēs. kādreiz tuvs, kopā skatījāmies "Predator" Rēzeknes televīzijā, tas patiešām satuvina cilvēkus, īpaši, ja pēc tam ir tik ļoti bail, ka vienatnē nespēj aiziet uz ārā esošo tualeti, jo tur noteikti Švarcnēgers ir iekšā un tamlīdzīgi krusta zirnekļi, kas taču ir indīgi ("lūdzu, lūdzu, lūdzu atnāc ar mani uz toleti, tikai NESKATIES!"). man viņš joprojām rūp, brālēns, ne Švarcnēgers, bet patiešām nespēju atcerēties, kā sauc viņa bērnu, kā sauc viņa sievu, kā sauc viņa suni, kā sauc viņa automobīli (un vispār, kā sauc viņu pašu). un vispār man šķita, ka atkal zvana un grib, lai es kaut ko apšaubāmu abonēju, otra versija, ka zvana kaut kāds krievs un tūliņ prasīs kaut kādu apšaubāmu Vovku. bet tā kā tas bija brālēns, tad viņš neprasīja nedz Vovku, nedz arī piedāvāja abonēt, bet sāka vienkārši stāstīt. un visā tajā vienkāršībā es taču nesapratu, kas tie par cilvēkiem, par ko viņš runā un tad, kad beidzot sapratu, arī viņš visu bija sapratis.