pastaigājoties gar Daugavu, novēroju, ka daudzi dīkdienības eksemplāri, nu, gluži tādi paši kā es, mēdz piestaigāt uz moliņu un krist sniegā. mana metode piesardzīgāka - no taciņas atmuguriski un tad kādu laiciņu pagulšņāt, kamēr citam biedrītim uzlabotāka - uzkāpt uz mola apmales un gāzties no lielāka augstuma uz sāna iekšā.
sniegs līdz nabai, aizmirstas visas tās smagās piezemēšanās.