tirinoties mājās no slēpošanas, pie manis piestāja meitene ap piecdesmit, kam šodien turklāt dzimšanasdiena un kas ir mežāzis. viņa gribēja zināt, kā tām plastmasas slēpēm ir ar slīdamību un teica, lai es runājot atklāti, lai sakot taisnību, lai sakot, kā ir, roku uz pleca gan neuzlika. gandrīz jau arī klāju vaļā visu, bet tad atcerējos, ka nu taču dzimšansdiena šodien un nevajag neko atklāti, taisnību un kā ir. pateicu pāris stipru vārdu par slēpēm un sniegu, bet meitene par jaunību (kā allaž viņas visas), par sportu jaunībā (arī) un par to, ka ies dzert šņabi.