vakarā aizgāju uz baseinu, gribēju nomierināties, lai pēcāk var mierīgi aizmigt. kasē tante sāka šķilt naidīgus skatus un teica, ka mans desmitnieks ir viltots. nē, pat nevis viltots, bet, ka tas esot paštaisīts. desmitnieks, protams, nebija viltots un veidots no aplikāciju papīra, bet vienkārši salocījies daudzstūrī, ko bija paveikusi mana bikšu kabata. normālstāvoklī desmitnieks tad nu izskatījās kā atlocīts origami, manis pēc, teiksim, pūce. tante grozīja to pret gaismu un dusmīgi/viedi pamācīja, ka NAUDU NEVAJAG TĀ LOCĪT!!! protams, saskaitos, jo kaitina taču tās mūžīgās pamācības no padomju elementiem, un teicu, ka sieviete laikam nav redzējusi ASV dolāra inkarnācijas. teicu to ar smaidu un padomju savienība nekādas pamācības vairs laukā nespļāva. aizgāju uz ģērbtuvi un aizvēru durvis, kas kaut kādā veidā pēkšņi attaisījās, kad biju jau pie skapīša. kāds padomju elements, kas kā reiz stīvēja laikam taču slapjā mugurā bēšīgu kombinē, vērsās pie savas mazmeitas - KAS NEAIZVĒRA DURVIS??? no kaitinājuma sarāvos. vēl nepaspēju ielaist mieru savā sirsniņā un norīt iespējamo atbildi, kad mazmeita norādīja - TĀ MEITENE!! neredzēju, vai viņa parādīja arī ar pirkstu. savaldījos un mierīgi aizdevos uz zaķīšu pirtiņu aizmirst.