vislaimīgākā šovasar jutos, kad abi ar sīko brālēnu laidām ar veļļiem gar Daugavu, tieši cauri tiem nebeidzamajiem viendienīšu un dažādu veidu mušeļu mākoņiem. lielā ātrumā, acīm gandrīz ciet un mutēm plaši vaļā - jo, kuram pirmajam ietiek mutē, tas uzvar. tā bija laime, liela jo liela.