nav tomēr "dievs uz pasaules." kaimiņš izdomāja uzdāvināt ābolu spaini tieši tad, kad virtuve nav vākta divas dienas, uz grīdas mētājas slavenā apinīša pudeles un kā kronis vēl tizla banāna miza. turklāt, kad esmu tikko gatavojusi dārzeņu sautējumu, kas piedevām nozīmē visu veidu dārzeņu mizas un vēlreiz mizas, un bonusā rīvētus burkānus visās malās. es redzēju kaimiņa acis, redzēju un novērsos. cik jauki, ka galvenā namamāte šo lielo Kaunu nekad neuzzinās. un arī to, ka atvēru durvis rozā apakšbiksēs, jo cerēju, ka iekšā nācējs neviens nebūs.