agrs rīts, nu, apmēram 7.30. meitenīte ir tikko aizmigusi pēc pusstundas mocībām, ko izraisīja kaķa nekrietni melnbaltās ķepas nekrietna ķeksēšanās zem segas kailo pēdu virzienā. pēkšņs zvans pie durvīm tikpat nekrietni iznīcina trauslo snaudu. meitenīte ciešāk aizmiedz acis un lūdz dieviņu, ka tik kāds cits atvērtu, ka tik nebūtu jāceļas, ka tik, ka tik, ka tik.. kāds cits šoreiz ir vecākā un vienīgā māsa. EVIJA! atskan kliedziens un līdz ar to kārtējais pierādījums, ka dieviņa it nemaz, ne mazdrusciņ nav. meitenīte ceļas un izskatās šādi: -_- viņa pieiet pie durvīm, un tur stāv sieviete burkānkrāsas matiem. sievietei rokās ir brūna paciņa, ko viņa grūž meitenītei rociņā. pastniece. viņa paskatās uz meitenītes: -_- un pēkšņi pavisam netipiski ierastajai praksei lūdz viņai piedošanu un saka, ka viņai esot ļoti žēl un ka tā neesot viņas vaina. meitenīte ātri attopas un pieņem civilizēta dzeltena smailija sejas izteiksmi. turklāt meitenīte visu saprot, ka piegādāta taču ir jaukā vācu draudziņa dāvana sakarā ar Rēzeknes trimdas beigām. un dāvana ir nekas cits kā "The Border Trilogy" written by Cormac McCarthy. "All The Pretty Horses". "The Crossing". "Cities Of The Plain". redzēs, redzēs.