aiz loga sociālā aprūpes centra bērneļi, cik nu bērneļi - cilvēki, uz kuriem vienmēr kāds skatās vai atskatās, spēlē bumbas spēli, kurā iesaistīts ne tikai placī uzslietais basketbola grozs, bet arī basketbols pats. un es uzreiz atceros puisi no izstādes, kam ļoti gribējās ar mani runāties - par Raimonda Paula daiļradi, par tēti, kas viņu pametis, neliekas ne zinis un met nost klausuli, kad viņš zvana, par mammu, kas slimnīcā, par mammas māsu - dzērāju, kas atbraukusi ciemos un kuru viņam ļoti gribas izmest no mājas vai vienkārši iesist. kad minēju, ka esmu no Ogres, viņš saviebās un pastāstīja, ka reiz viņam bija draudzene no šejienes sociālā aprūpes centra, kura viņu pameta tamdēļ, ka viņš bijis augumā par īsu.
basketbolam viņi visi ir augumā par īsu, bet tomēr spēlē. (nez, kura tā ir?)