ļoti, ļoti, ļoti, ļoti, ļoti liela kļūda bija uzdāvināt mammai biletes uz Teātra Žurku. jebkas, ko es varētu rakstīt par šo izrādi, ir jau iepriekšparedzams un kaitinošs. tik piebildīšu, ka otrajā cēlienā man nežēlīgi sāka niezēt vismaz trīs no alerģiskajām pret-tomātu-protesta pumpām, kas uzmetušās uz kājām. kad atliecos atpakaļ, man blakus sēdošā pensionāre bija uzkrītoši atvirzījusies labi tālu no mana ķermenīša, acīmredzot domādama, ka te vienai blusu pilnas bikses. tamdēļ atlikušo balagāna daļu varēju baudīt ērti atzvēlusies īsteni lielmātiskā pozīcijā uz abiem krēsla rokturiem. bet mammai patika un mēs visas bijām kopā, kas arī ir pats galvenais, un man reizēm būtu jāmācās "paturēt" mute.
ārā līst un ir nekrietni drēgns, bet vakar taču aizmigu ar domu, ka šodien jāaiziet līdz upei nopeldēties.