pa laikam uznāk iekāre paklausīties neko citu kā Depeche Mode "Black Celebration" - tad veru vienu no failu paņemšanas programmām. paklausos un pēc kādām pāris dienām izdzēšu. tagad atkal. savukārt pēc "omulīgajām pasēdēšanām" allaž sagribas paņemt piedevām arī kaut ko no Dream Theater. tagad atkal. bet, runājot par tām pasēdēšanām, vienmēr pienāk brīsnis, kad kādam sagribas nākt klajā ar savu mūziku un sākas slēgāšana un disenes bojāšana. to var risināt paņemot tādu interesantu izlasi, kā pēdējo 30 gadu superduper superduperdziesmas, kur čum un mudž no dr. alban, 2 unlimited, scatman, nana, dj bobo, modern talking, enrique iglesias, backstreet boys un tamlīdzīgajiem, kā arī vēl piesviest pa virsu kaut ko no saviem krievu superestrādes superkrājumiem, laura reinika, tranzīta, 100. debijas un un un, jā, "Umbrellas" manic street preachers un rhiannas izpildījumā, un nevienam ar savu mūziku vairs nākt negribas, visi apmierināti, visiem patīk, visi dancā.
nu jā, tikai ap vieniem naktī pēkšņi (kā parasti) tiek uzlikts Dream Theater, bet tas neskaitās.