Krustmāmiņas Puisis izpļāpājās, ka ir bijis partijā. nu, ne jau kādā no šodienas lēruma, kas barojas no tautas ciešanām un asarām un kādiem tik sekrētiem vēl tur ne, bet tajā Vienā Vienīgajā, turklāt iestājies 80. gadu otrajā pusē, tā kā paps viņam teicis, lai tik stājas visur, kur var iestāties. tālāk, protams, saruna ievirzījās par to, ko tad es darīšot ar savu vēsturnieka (ne)izglītību, nu, kā parasti. teicu runu, arī, kā parasti, un beigās piemetināju, ka ar savu izglītību nedarīšu neko, bet gan rakstīšu pētījumus par tādiem Krustmāmiņu Puišiem kā viņš, kas 80. gadu beigās pēkšņi ņem un aiz-darīt-nav-ko iestājas Partijā. mēs viens otram patikām.