vakar, svinot (ēdot) ievas, man uz ausīm bija uzvilkti šampanieša stiepļu korķi un galvā atradās ziemeļbriežu ragi, gatavoti no sarkanas plastmasas un vairāk gan atgādinoši dīvaina paskata aļģes. mugurā bija brūns krekliņš ar divām baltām podziņām, pie krūtežas piesprausta Ļeņina-Marksa-Engelsa sarkanā broša, garais, sarkanais lencīškreklēns, brūnās pusbikses ar štrumbantēm un sarkanās zeķbikses. galvā jaunie mati. vēderā - trīs veidu salāti (krabju, rasols vai rosols, kāpostsieru), lazanja, divi mandarīni un divas konfektes "Magone", kā arī pārāk dažādi dzērieni, kas pašreiz ārdās nevis vairs manā vēderā, bet gan galvā. pirms ievām uzņēmu arī ciemiņu vizīti - krustmāte atrādīja savu jauno 50 gadīgo puisi (neslikta partija) un pie reizes pasmējās par manu (infantilo) ģērbšanās stilu (īpaši par zābakiem un pie frenča piesprausto spilgtzilo lapsu). es piedraudēju, ka, redzēs, kā vēl viņas sīkais ģērbsies, kad pienāks laiks. krustmāte teica, ka noteikti ka smuki. izlēmu, ka uz katra cauruma, kas man drēbēs izplīsīs, virsū šūšu pogu, nevis nopūlēšos ar lāpīšanu, kas, manuprāt, ir labs risinājums. mīļākā un arī vienīgā dāvana šogad ir bērnības draudzenītes uztamborēts strīpots violetzilgans krūšturs, valkājams uz drēbēm un tieši manā AAA izmērā. Maximā par godu svētkiem kasieres teica "labdien", uz ko es arī atbildēju ar "labdien". ļaujot plaukt slimībai uz Menik Strīt Prīčers atļāvos ievai pagatavot īpaši zaimojošu kartiņu.

AIZVĒRTA.

ATVĒRTA un slima.

pašlaik klausos Arcade Fire svētkuziemas albumu, esmu 22 gadus veca un cilvēkiem ir labs prāts.