nezināju, ka laukā plosās artūrs dubaks, tamdēļ uzvilku plāno ķitelīti (ar lapsu) un aizšļūcu uz mežu. uzkāpu kalnā un tur sacēlās ziemeļvējš, negriezdams nekādas sniega vērpetes, jo sniega gluži vienkārši nav - tikai viens piecreizpieci kvadrātmetri liels laukums, bet tas neskaitās. izpūsta griezos riņķī un steigšus vien devos atpakaļ uz pilsētu, kur apkārtesošie ļauži, nevar būt, izstaroja siltumu un omulību.
ir doma