un atkal vakar pie pieminekļa manu lielāko sajūsmas vai vienkārši bakalaura darba atcerēšanās kliedzienu izraisīja nevis Ilvesa kungs, kaut šams man ļoti patīk, tā kā Sāremā brauciena laikā gide Biruta mūs sīki informēja par viņa personiskās dzīves peripetijām, bet gan pasaulslavenā un vēstures dievu izredzētā "pērkoņkrustieša" Igora Šiškina parādīšanās ar savu svītu, ko savukārt ieskāva policijas svīta, kuru savukārt neieskāva neviens. tāds (smieklīgs), ellīgi nopietns un visas tautas izredzēts izskatījās un gribēja būt Igors, ka man galvā momentā sāka skanēt:
"Čie, čie, čie, čie, čiekuri
Rūsganas spalvas
Tie, tie, tie, tie, tie kuri
Citiem krīt uz galvas."