kad esmu neizgulējusies vai morāli cietusi kā piemēram tas bija šodien, allaž atrodas kāds "dieva dots cilvēciņš", kas kaut mazliet savā veidā iepriecina. šovakar uz ielas svešs vīrietis (vecis) ap 40 ar vērienu.
Viņš: meitenīt, bučosimies?
Es: nē.
Viņš: kāpēc?
Es: tu man nepatīc.
Viņš(rādot uz savu draugu): bet viņš?
Es: nu viņš mani vienkārši neinteresē kā personība.

un aizgāju tumsā. un tagad tikpat veikli aiziešu gulēt.