vakarā ciemos bija jāatbrauc vienai Bavārijas Nīnai ar saviem diviem sīkajiem, Kr. paziņai, it kā lai kopīgi uzspēlētu galda spēles, ēstu manu plūmju kūku un kļūtu par draugiem. šorīt atrakstīja viņam garu vēstuli, kurā kā viens no, bet acīmredzami svarīgākais neatbraukšanas iemesls minēts apstāklis, ka viņai varētu skaust vai piemesties sirdsklauves no superkrutajiem "mums". ja jau tik atklāti, tad man kā superkrutai "bābai" skaidrs ir arī tas, ka Nīnai būtu ļoti sāpīgi konstatēt, ka esmu vēl arī reizes trīs tievāka, kas vēstulē gan nebija minēts. man kremt, ka tā arī neizdosies iecerētais - viņai laipni uzdāvināt blusu, kura man piemetusies no Gotlība un kož nost jau kādu nedēļu.