man nav ne jausmas, cik ilgi jau dzīvoju Vācijā, kas izraisa satraukumu vācu ierēdņos, ar kuriem brīvajā laikā dažkārt satiekos. kaut kad viens no viņiem bija no tiesas šokēts, ka es šeit esot nodzīvojusi jau tik ilgi, bet neesot reģistrējusies (kaut arī biju viņam nosaukusi, šķiet, saīsinātu iespējamās uzturēšanās laiku). arī mana vācu valoda toreiz kaut kad vēl nebija tik uzplaukusi, lai, neizraisot viņā vēlmi izrakstīt kādu manam veselajam saprātam nelabvēlīgu Bescheinigung, saprotami paskaidrotu, ka "gadi skrien kā stirnas un nenāk atpakaļ," pie reizes popularizējot arī manas mīļās dzimtenes mākslu.

nākamnedēļ oficiāli beidzas manas darba attiecības ar vāciešiem. šajā sakarā svinīgi jāpaziņo, ka visu šo laiku esmu aktīvi apkaunojusi Latvijas valsti tapat kā visi pārējie (mans favorīts ir pārsteidzošais gruzaviks), jo viena gada laikā tā arī nespēju saviem darbabiedriem ieskaidrot, ka Latvija nav Krievija, kaut sūrajā izskaidrošanas darbā izmantoju arī ģeogrāfijas atlantu.