keramikas aplīša dāmas pēdējā nodarbībā tā vien sprieda, kura taisīs olu salātus, kura kartupeļu salātus, kura ceps maizi, kura kūciņas, kura uz visām ēdamajām virsmām pūtīs putukrējumu, gan jau pats Bratwursts droši vien arī pagodinās ar savu klatbūtni. pie zaļās muižas akā dirsēja, rītdien tur būs jāēd! rītdien tur būs ziemassvētki un Galds, kas nozīmē, ka es savus suku uzkalniņu nakstpodus nekad nepabeigšu. un man kaut kas ēdams "ak, tas tik tāds nieks pēc mūsu dzimtas onkuļa konuļa 19.gs. receptes" eksaltēti un cienīgi jaaiznes arī, jo acīmredzot rītdien izšķirsies mana nākotne pie pavarda. cienīgi rosolu atnest nevar. cienīgi siļķi kažokā atnest nevar. tālab jau kopš rīta cēliena lauzu galvu, ko lai komisijai pagatavo, jo neko nemāku, nekas nesanāk und ich spreche nicht gut Deutsch. bet, pateicoties aktīvai recepšu meklēšanai, esmu atradusi lielisku gastroskopijas vajadzību pastiprinošu neierašanās iemeslu, kas velk uz slimības gultu jau šo izlasot vien: "Ja uznāk nostaļģiskas atmiņas par bērnudārza/skolas/ēdnīcu laiku, kad brokastīs pasniedza četrkantīgo bālo omleti ar zilgano apakšu, tad šī ir īstā recepte, ar ko atmiņu atsvaidzināt." ellē ceptā bērnudarza omlete, kas sabojāja bērnību uz visu dzīvi. ( 666 )