frau Strumpf
27 Septembris 2011 @ 13:28
cepumi, kuru nebija  
saprotams, kaučsērfingā apgrozās tikai ļoti īpaši cilvēki - open minded, funny, great, creative, wonderful, interesting, awesome, easy going, nodrošinot interesting discussions visu laiku utt. tāpēc šis ieraksts būs veltīts vienai no viņiem, mūsu (manai, Kr. un kaķa) nesenajam ciemiņam no Berlīnes, kura patiešām bija tik īpaša (75 atsauksmes, kā tagad skatos), ka lika pārdomāt visu mūsu (parasto cilvēku un parasta kaķa) dzīvesgājumus un cilvēces vēsturi piedevām. nu, kā jau parasti, uzdāvinājām zobubirsti, jo sava bija aizmirsta, uzdāvinājām akvareļu papīru, jo šoreiz nebija līdzi, lai 'kā parasti iemūžinātu savus iespaidus krāsās', nelegāli cienājām ar klātneesošā dzīvokļa biedra superprēmēto sieru, sasodīti gardo sierakūku un pārejiem labumiem, ko tādi cilvēki parastie un kaķis parastais savās mājās tur, nu un tad bija interesting discussion laiks. ēm, vairak gan interesting monologue laiks. tostarp, ka cilvēkiem jābūt vienkāršiem un patiesiem. nu, ka imperiālā Japāna bija komunistiska. ka viņas misija ir studēt cilvēku psiholoģiju. ka brīnišķīgais kaučsērfings ir tik open minded, funny, great, creative, wonderful, interesting, awesome, easy going, nodrošinot interesting discussions visu laiku utt. par cilvēku dabu. un par meiteni, kurai tik un tik atsauksmju. un par puisi, kuram tik un tik. par to, ka tu esi tieši tik stiprs, cik tu jūties. un ka mūsu profils tāds pavisam vājš. ka sievietei jābūt stiprai. un ka kaučsērfinga mītingi ir super duper pilni ar interesting people un un un. visu labu un visu gaišu. pēc pāris teikumu atstāšanas mūsu atsauksmē un pēc mūsu pāris teikumiem viņas atsauksmē, saprotams, viss pozitīvi un pat smaideklītis piebāzts klāt, jo nekas slikts jau nebija, visas sudrablietas vietā, bija smieklīgi, bet tad mēs pēkšņi saņemam 6 reizes garāku vēstuli ar pārmetumiem, jautājumiem un draudiem (dziļi ievelku elpu), ja mēs nemainīšot atsauksmi, kuru taču varot redzēt tūkstošiem cilvēku, respektīvi vienu vārdu šajā atsauksmē, tad viņa mainīšot savējo. un, saprotams, tam sekoja vēl trīs vēstules ar pieprasījumiem, pasakaidrojumiem un komentāriem. saprotams, es te tagad neaizrītos ar kūku, ja viņa savas ciemošanās laikā būtu uzdāvinājusi arī cepumus ar šokolādes gabailiņiem, nevis tikai akvarelīti, jo uz mūsu papīra 'tika iemūžināti savi iespaidi krāsās', ar eksaltētu runu par to, cik šis ir īpašs, skaists un izdevies, ak, jā, uz superprēmētā siera kečupu arī tā kā nevajadzēja ziest(: un tagad piemēri, kādas ir pareizas atsauksmes )