vispār tas pms ir viena svētīga lieta. vai gan citā dvēseles stāvoklī man beidzot ienāktu prātā, ka Viņš tomēr varētu nebūt nekāds Viņš, bet visparastākais viņš, kas nav divdesmit stundu autobusā vērts.

bet pms kādreiz arī beidzas un viņš ir atkal Viņš. un rīt es dodos uz Vāciju.