mostos ar sāpēm, eju gulēt ar sāpēm, dzīvoju ar sāpēm. cik var?

šorīt varētu ņemt un paskatīties sev acīs. un atzīt, ka:
jau kopš bērnības nespēju paturēt galvā nekādu izlasītu tekstu. ka lasu tikai lai nejustu to, kas notiek apkārt. ka lasu ēšanas laikā, lai nejustu ēdiena garšu, nevis lai nezaudētu kaut kādu mistisku laiku. ka laika nav. ka viss ir kļūda. ka bērnības nemaz nav bijis. ka laimes nav bijis. ka dons kihots ir viena ellīgi pretīga grāmata. ka psiholoģiskie traucējumi ir un pieņemas. ka cīņa ir zaudēta. baismi pakāsta. ka dzīve ir sapista. ka tēvs ir miris. ka netieku no sevis ārā. ka nav nekā. ka tā nav īstā vieta, kur esmu nokļuvusi. ka esmu baismi piekrāpta, kasiere iedevusi biļeti nepareizajā virzienā, vilciens ir nokavēts, lidmašīnas vispār nav izgudrotas. varētu šorīt ņemt un visu izdarīt pareizi - pamosties. izkāpt no gultas ar labo kāju. uzvārīt dzelteno kaķpēdiņu tēju, jo vēderam patīk. tad iedzert vienu citu tableti, jo vēderam arī tas patīk. tad paēst auzu putru ar banānu, jo arī tas vēderam šausmīgi iet pie sirds. tad iedzert amarantu eļļu, jo teica, ka obligāti jādzer,lai vēders ir priekpilns. tad mazliet pasmaidīt. tad iedzert tableti pret neirozi ar varen stilīgo nosaukumu globus hystericus. tad pateikties dievam par brokastīm. tad apģērbties. tad sakārtot visas savas mantas un nemantas, atstāt visu kārtīgu jo kārtīgu, jo par mani spriedīs pēc padarītajiem darbiem. tad noklausīties savu mīļāko dziesmu. pateikties kaut kam par kaut ko. noglaudīt kaķi un nobučot arī, jo nu lai taču iet uz pilnu banku. aizbraukt nopeldēties. un tad rītdiena nepienāk. publika sajūsmā lauž krēslus.
bet varētu arī sev acīs nepaskatīties, jo tas gluži vienkārši nav iespējams to aizpampuma pakāpes dēļ, bet vienkārši iet izgulēties un rītdien par visu šito gardi pasmieties.