bāc, pieaugušie.. tātad. manai Krustmātei (cik viņai, laikam ap 40 gadiem) jau kādu laiciņu ir uzradies jauns Draugs, teikšu, ka neslikta partija, prātu saturošs un savam vecumam pat izskatīgs puisis. vecais draugs Profesors tikmēr acīmredzot nezina, kur no greizsirdības likties un tāpēc izdomājis atlikties nekur citur kā pie mums - sasaukt ģimenes konsīliju, tā teikt, lai šajā sakarā runātu par Krustmātes dēlēnu, manu brālēniņu, kuram viņš ir krusttēvs. pēc Profesora vārdiem - "šķiet, ka dēlēna liktenis te nevienu neinteresē(..)" tomēr mani māc tumšas, ļoti tumšas aizdomas, ka Profesors runās ne par ko citu, kā par jauno Draugu, mēģinot pierādīt, ka viņš ir nevis laba, bet slikta partija, ka viņš ir nevis prātu saturošs, bet prātu nesaturošs, ka viņš ir nevis savam vecumam pat izskatīgs puisis, bet pilnīgi un galīgi neizskatīgs puisis. laikam domā, ka viņa centieni ietekmēt sabiedrisko domu kaut ko mainīs.
***
upd.
vai maz iespējams kļūdīties vēl vairāk?