uzliku Imantu Daksi un turpinu darīt.
pēdējās nedēļas konstantais sirdsmiers mani jau sāk padarīt nemierīgu. šobrīd pat šķiet, ka pirms aizstāvēšanās nebūs pat ne divu baļļu stipra rokutrīce. šis ir patiesi dīvainākias stāvoklis visā manā apzinīgajā vecumā.

lielākais prieciņš šodien bija, protams, vilcienā, kad tas pretī sēdošais krievs milzīgām acīm blenza uz maniem bakalaura darba papīriem, kas, pateicoties tēmas specifikai, no vienas vietas apzīmēti ar dažādu izmēru kāškrustiem. beidzot tas aktīvais nacionālisms izrādījās noderīgs.