Politiskās pārvaldes darbiniekiem nācies izmeklēt lietas, kas saistītas ar draudu vēstulēm atbildīgām valsts amatpersonām. Piemēram, kāda lietai pievienota draudu vēstule valsts prezidentam Albertam Kviesim: "Sveiks vecais āža galva! Kā gāja pa ārzemēm? Vai daudz naudas iztērēji? Sarkanais vērsi, tu brauc pa ārzemēm, bet Latvijā krīze. Ilgi tu tomēr nesēdēsi pilī, drīz tu nokritīsi... Strādnieku masa tevi atcerēsies! Ko tu vaislas bullīt teiksi uz to joku? Ja tu negādāsi par darba tautu? tu ilgi nedzīvosi! SSSR biedri atbildi caur presi!!!"

"Kādā turīgu aprindu ģimenē R. radušās nesaskaņas. Jaunais vīrs katru nedēļu pāris naktis nozudis un otrā dienā vecai sievai stāstījis, ka bijis tādā un tādā sēdē. Aleksandrs R. bija izveicīgs jauneklis un nejauši gadījies iepazīties ar bagātu atraitni - tirgotāju. Pēc trijām nedēļām viņi jau nosvinējuši kāzas un pēc "medus mēnešiem" Aleksandrs sācis apmeklēt "sēdes". Sākumā jaunā vīra vecā sieva uz Aleksanderi neturējusi aizdomas, jo mīlestības skurbulī nevarējusi iedomāties, ka vīrs tik ātri paliks neuzticīgs. Pēc trijiem mēnešiem viņa satikusi savu draudzeni, kura stāstījusi, ka viņas vīrs esot redzēts ar skaistu dāmu kādā pirmās šķiras restorānā. Sieva. greizsirdības mocīta apjautājusies vīram, ar kādu sabiedrību viņš saietas. Aleksanders noskūpstījis sieviņu un zvērējis, ka ar sievietēm nesaejoties. Viņa atkal apmierinājusies. Pagājis ilgāks laiks - Aleksanderam arvien "sēdes" notikušas biežāk. Nu viņa bagātai sievai cits nekas neatlicies, kā griezties pie kāda cilvēka, kas uzņemas privāta detektīva lomu. Tas sācis sekot Aleksanderim. Viņa ikvakara "sēdes" iesākušās kādā restorānā, kur viens pats ietaisījis "dūšu". Tad iesēdies taksī un piebraucis pie kāda nama Brīvības ielā. Tur uzkavējies īsu brīdi, tad iznācis ar lepni ģērbušos dāmu zem rokas. Abi aizbraukuši uz Vecrīgas restorānu, kur ieņēmuši atsevišķu nišu. Te iesākusies privātā detektīva "okšķerēšana". Viņš nosēdies blakus nišā un dzēris degvīnu. Samīlējies pāris otrā nišā dzēris liķierus un skūpstījies. Pagājusi viena stunda pēc otras, bet Aleksandrs ir nedomājis atstāt "sēdi". Pa to laiku piesūcies arī detektīvs. Pēc pusnakts detektīvs, būdams kunga prātā, nolēmis pakāpties uz galda un pāri nišas sienai apskatīties, ko dara viņa "upuris". Detektīvam vajadzējis krietni pārliekties sienai. Bet tad viņš zaudējis līdzsvaru un iekritis skaistās dāmas klēpī. Skandāls ātri likvidēts, jo Aleksandrs toreiz nezinājis, kas tas par vīru ir. Turpretim detektīvs paskaidrojis, ka viņš pēc dabas esot ziņkārīgs un šoreiz gribējis redzēt, kāda izskatās skūpstāmā dāma. Otrā dienā privāts detektīvs par novērojumiem ziņojis savai klientei. Tā nolēmusi iesniegt tiesā šķiršanās prāvu un kā liecinieks uzdots detektīvs. Ar to arī iziruši Aleksandra prieki un laime ar citu sievieti. Viņš vairs nespējis tai dot lepnas tualetes un samaksāt dārgo mēbelēto istabu, mīļākā palikusi vēsa un arī tā viņu atstājusi. Pēc pusgada lustēm Aleksandram atkal visas pasaules malas vaļā."
1932.gads. laikraksts "Pēdējā Brīdī"