māsa vakar tīrīja plauktu un atrada māsīcas vēstuli, ar kuru kādreiz dziļā bērnībā sarakstījusies. tātad:
"Muris ir braucis ceļojumā ar manu krusttēvu. Muris bija ielīdis mana krusttēva mašīnā. Mans krusttēvs bija piedzēries. Viņš aizbrauca uz staroščikiem. Tur pabija kādu stundu. Un tad brauca uz mājām. Aizbraucis uz mājām viņš izkāpa no mašīnas un iegāja istabā. Bet Muris arī izlēca no mašīnas. Rītā tante Nīna gāja uz toleti un ieraudzīja Muri. Viņa padomāja ka tas ir viņas kaķis un ienesa istabā. Jo viņiem arī bija tāds pats kaķis tikai mazāks. Ienesusi kaķi iztabā ieraudzīja ka tas nav viņu kaķis. Tad viņa nosvieda Muri uz grīdas un sāka lamāties. Jo viņa padomāja ka Muris kāds blandošais kaķis. Labi ka tavs krusttēvs panāca tanti Nīnu. Viņa gāja uz darbu. Tavs krusttēvs pateica ka tas ir mūsu kaķis. Ja krusttēvs nebūtu pateicis ka tas ir mūsu kaķis. Viņa Muri būtu izsviedusi ārā lai blandās tālāk. Piektdien mēs braucām pie Mura. Babiņām iet labi. Lielajai lellei rokā caurums izdedzināts. Es dabūju savas papīra lellītes kuras bija aizkritušas aiz skapja. No manas klases vienai meitenei aklā zarna. Viņa guļ slimnīcā piektajā stāvā. Tas kaķis kurš noplēsa Murītim austiņu vairs nav redzēts. Mums laukos ir maza aitiņa un auniņš. Aitiņa ir balta. Auniņš ir melns ar baltu. Man no polijas atvedīs pulkstenīti."

jāpiebilst, ka Muris bija mūsu, t.i. Ogres kaķis, kas tika nosūtīts trimdā uz laukiem Rēzeknē, jo vēma visās malās (leģenda) jeb mamucis vienkārši viņu nevarēja ciest. jāpiebilst arī tas, ka viņam tika īpaša attieksme, tā kā viņš bija mūsu, t.i. Ogres kaķis. kad viņš nez kādā veidā ievēlās sausajā tualetē, tad tika ne vien izdabūts laukā, bet ar babiņas rokām arī krietni izmazgāts. tādējādi Muris no "mūsu - Ogres" kaķa kļuva par "mūsu - Rēzeknes" kaķi. jāpiebilst arī, ka māsas krusttēvs nesavāca Muri tāpēc, ka viņam baigi rūpētu lopiņi, kur nu vēl kaut kādi nelietderīgi kaķuļi, bet tāpēc, ka tas gluži vienkārši ir "mūsu", t.i. nu jau arī viņa - ī p a š u m s.

jauki gan, ka ir bijis tāds jauks celtnieks Antons, kas labsirdīgs būdams, padalījās ar Laimas fabrikā dabūto šokolādes pulveri "Melnā Maģija", kas aizmirsts stāvēja nobāzts dziļākajā virtuves skapī. tagad pat šajos bezsaldumu laikos varu uzjaukt sev gardu šokolādes pastrēbienu. recepte:
8 tējkarotes šokolādes pulvera "Melnā maģija";
8 tējkarotes karsta ūdens;
6 tējkarotes saldā krējuma;
25 grami melnā balzama (ja gatavo bērniem, protams, iztiek bez tā).
Šokolādes pulveri sajauc ar ūdeni un saldo krējumu, liek mikroviļņu krāsnī vai karstā ūdens peldē un karsē, kamēr uzmet burbuli (jo ilgāk karsē, jo dzēriens kļūst biezāks). Kad tas ir noticis, pievieno balzamu, un dzēriens ir gatavs.

tas skaitās, ka paliku šodien mājās, lai pabeigtu "pirmo nodaļu". nekas nav pabeigts, nekas nav pat iesākts, dzeru tējas un revidēju drēbju skapi. protams, kalns drēbju, bet "nav ko vilkt mugurā."