izbīdījos cauri visām Ogres grāmatnīcām un kupenām, iedzīvojoties kāju muskuļu sāpēs, jo kājas nav pieradušas bīdīties. burkšķot par vietējo pārdevēju diletantismu ("pasūtīt grāmatu var, tikai mums veikala vadītāja neļauj iet interneta grāmatnīcā") un nezināšanu ("a kas tā tāda par grāmatu, vidusskolai?"), bet galu galā sev vajadzīgo lasāmpapīru atradu nekur citur kā interneta grāmatnīcā, turklāt ar opciju piegādāt uz vietējo filiāli. sēžot pie silta un mājīga datora ar tēju rociņā un bez sālītām kupenām ap kājiņām. prieciņš!