man patīk staigalēt. iedomāties par bērnības draudzenīti un viņu arī turpat aiz stūra ieraudzīt.un vēl jo vairāk patīk neplūst, bet nogriezties no tilta pa kreisi un aiziet zālītē pretī luterāņu baznīcai. un pazvilnēt. apēst divus eklērus, uzdzerot Mangaļi sports. un tad ar žagariņu kasīt no delnām sakaltušo šokolādi.un tad palasīt kaut ko nevēsturisku "tikko no bibliotēkas" kopā 16 literatūras vienības, kas vairs nekur un nekādos literatūras sarakstos nav jānorāda. un tad apnikt un urbties debesīs. izstiept kājas un saprast, ka jānopērk nagu lakas noņēmējs.un just, kā šīsvasaras mīļākajās biksēs ielien skudras. un lekt kājās. iedarbināt Imanta Dakša balsi, kas darbojas ar pilsētā nekur nenopērkamām sony AAA baterijām. un tad slāt mājās. censties neredzēt laimētavu un karuseļus ar Tokio Hotel solista seju virsū. un mājās atzvilt un pakasīt melnbaltajam ausi. pagulēt.