biju jau piemirsusi bērnības kārumu - cukurā apvīļātu rabarberu. šonakt tas mani pats atcerējās, stāvēdams virtuvē uz galda tieši pa ķērienam. tāds pats, tikai daudzkārt lielāks ķēriens, mums ar pagalma bērniem reiz gadījās vienā no pilsētas dārziņiem, kas pēc tam gan sprūda rīklē. puķu savākšanā no pieminekļa padomju genocīda upuriem un to tirgošanā gan nesaskatīju nekā slikta.