1) vispirms no tramvaja atmuguriski izvēlās veca sieviete un pārsita galvu. no tā paša tramvaja izvēlās arī tā vadītāja, izdzina laukā visus pasažierus un sāka apsaukāt tos cilvēkus, kas veco sievieti bija uzstutējuši kājās un aizveduši apsēsties. jo "galvas traumu nevar kustināt."
2)vilcienā gadījās iekāpt tieši tajā tamburā, kur pa grīdu mētājās piedzēries(!) dzērājs, kas veiksmīgi tēloja grīdas lupatu, un kāds subjekts, kas uzdevās par viņa sievu un vienlaikus izlikās, ka tā grīdas lupata nav viņas grīdas lupata. dzērājs, kas vēl arī piedevām bija krievs, apsaukāja mani par 16 gadnieci, kas bija lielākais apvainojums ever, un vienlaikus solījās nosist un droši vien arī izvarot, tāpēc sieva iesprauda viņa neķītrības izverdošajā spraugā cigareti un dzērājs sāka kūpēt, tādējādi izkvēpnādams mani no tambura vagonā, kur nevienam pret mani naida pagaidām nebija.
3) vagonā apsēdos tieši pretim vīrietim, kas bija ielicis savu glauno portfeli kaut kādas nenosakāmas izcelsmes kakās un bija par to diezgan sarūgtināts, tā kā tās uzvedās, kā jau kakas to mēdz darīt, proti, smirdēja. tā kā man par to uznāca smīns, tad vīrietis acīmredzami sāka mani ienīst un man prieks, ka nepiesolīja vēl arī izvarot, bet varbūt nepaspēja, jo izkāpu.