katru rītu pamostos ap vieniem, diviem. lieku modinātāju uz vienpadsmitiem, bet nodevīgā roka viltīgi to pa miegam izslēdz un guļ tik tālāk. tādējādi man ir tikai pāris stundas dienas gaišuma un tad jau atkal jāiet gulēt. vai tā ir pasaules netaisnība vai gluži vienkārši brīvdienu slinkums!?

vairs nekad netaisīšu salātus. īpaši jau nu tunča salātus. process jau bija jauks, ja vispār ēdiena gatavošanas process var tikt dēvēts jel kādā īpašības vārdā. vaina slēpjas tuncī. tajā pašā, ko ēd arī mans kaķis kā savu dienišķo devu. un tagad man ir tik ārprātīgi slikta dūša no tā vien, ka iedomājos, ka tas salātos saliktais tuncis patiesībā ir kaķiem ražotie smakainie konservi. neko darīt, jāēd tortes gabals pa virsu.