izrādās, pleijeris visu šo laiku darbojies kā visīstākie ausu aizbāžņi, jo savādāk, kā lai izskaidro šo dienu, kas uzvedās kā īstens pēcrīts, lai arī tam pagājšnakt nebija dots pat ne puspusītiņpromiles iemesls? tātad pleijeris mēms un kluss savā nodabā guļ kaut kur pie gultas, kamēr es, sagatavojusies īstenam pārbaudījumam, viena un neaizsargāta ar makten saspicētām ausīm un dzirdīga gatavojos iziet bīstamajā kiklopu haosā.
jau šīs nakts sapņi un sāpes liek manīt, ka Būs - pierakstos pie ārsta, jo uztrūkšanās no miega traucē noskatīt līdz galam lielisko savu sapņu komēdijseriālu - Mironis Man Blakus Gultā Jē vai arī Man Ir Piedzimusi Lelle Ar Ūdensgalvu Super. no rīta pa logu redzēta visai odiōza ogres persōnība ar spicām baltām kurpēm kājās un mietu daibenā arīdzan liek domāt, ka Būs. un Ir.
pie stacijas sieviete sev vaicā - Kur ellē ratā palikusi visa pasaule? es tikmēr lasu Homēru, es nezinu. uz perōna vientuļš dzērājs runā ar sevi - nē, viņš draud un vicina kulaku un lamājas par godu kādai nezināmai sievietei vārdā Šļuha un vīriešiem vārdā Paganij Skot kas vēl Ņe Zdoh. es sēžu pretī uz soliņa un lasu Hērodotu, pamanu, ka zeķei sagriezies papēdis un pieceļos. vilcienā sieviete brauc uz rīgu un visiem zvana, lai par to kliedzoši pastāstītu visam vagōnam, starplaikos viņa vīlē nagus un pēta manas zeķes. es lasu Tukidīdu un skatos uz priedēm Dārziņos, apņemos šeit kādreiz izkāpt. rīgā redzu vientuļu filosōfu dodamies uz faku un metos skriet - negribās iet vienai. fakā pasniedzējs latentais gejs varen norūpējies par mūsu - meiteņu - tikumību, laužas kā veca meita, bet smīnēdams galu galā liek vien galdā zigmunda ieteikto penis normalis regularis pret visām sieviešu nervu kaitēm. jaunais akmentiņš manā vācelītē - latentais ebrejs - gan labāk iet pie sirds. dodos uz bibliotēku. pleijers mājās pie gultas. nespēju vēl aizvien noticēt, kur mana mēle šādus vārdus mutē sazvalstīja, bet dežurantei paziņoju, ka mana galva esot caura kā spainis vai spainis kā caurs. šuvajevs, pie kura tagad no bibliotēkas dodos, teiktu - a kas ir spainis? bet ārā līst un es nezinu. un mana galva patiešām ir spainis kā caurs, jo drēbes caurcaur slapjas. degunā un zem kleites iesitas stipra ozōna smarža, kas liek zaudēt līdzsvaru, bet, lika pagaidīt, sarkanais bruģis tomēr notur. savukārt iepriekšminētais šuvajevs ne tikai liek pagaidīt, bet uzmet pilnīgi un galīgi, neierodoties savā orākula templī. toties divas par vīriešiem un modeļu karjeru pļāpīgas blondīnes kā tādas gardas, dzeltenes rozīnes šīs dienas superkēksā gan mājupceļa vilcienā bija klāt kā likts, iemīlējos un iela(i)minējos kā tāds godaraksts par varen nodzīvotu, sadzirdētu dienu un noreibusi atstutējos pret sēdekli, raidot skatienu slapjajās debesīs aiz loga.
man ļoti patīk daba. varbūt dienās es būšu naturālists.