lekcijās es neko nedzirdu un tas nav tāpēc ka domas skaļākas par pasniedzēja balsi klusums galvā skaļāks par visu

šķiet ka turpmāk to cik jauka bijusi mana diena noteikšu pēc tā cik ātrā laikā man būs izdevies tikt vaļā no visiem apkārtesošajiem cilvēkiem

tāds nogurums. vilcienā jutu ka blakussēdētājs spēcīgi un uzkrītoši raida manī savu skatienu. pagriezu galvu un tā pa īstam ieskatījos viņa acīs. laikam no tiem kas nogalina vai padara aklu vai iztecina smadzenes bija mans skatiens, bet nu, blakussēdētājs Tāāāāādā balsī pateica *atvainojiet* un novērsās, ka...
bail no sevis.
raudāju.

klusums galvā uz maksimālo jaudu izspiedis visas domas jēdzīgās un bezjēdzīgās. tu man traucē, klusum, pieveries.