un sēdēju es pie viena vēlēšanu galda ar savu draugaļu un bezspēcīgi noskatījos, kā viņas nodevīgā roka velk valstij kapa krustus vienu pēc otra - i kalvītim, i slakterim, i bērziņam..
no sašutuma pat varētu iztēloties, ka *pctvl* un *dzimtenes* biļeteni ir kā t.s jēzus vafeles baznīcā, un tos apēst, virsū uzdzerot nākotnē gaidāmās tautas asaras. nu bet kazas un auni, lai tik ganās vien tālāk tai neveselīgi oranžajā pļavā sava mīļotā rukšeļa vadībā.

esmu kā vīlies bērniņš, kas ziemassvētku rītā zem eglītes nav vis atradis savu kāroto dāvanu - uzlaboto kiborgu iznīcinātāju EiNō, bet gan to pašu veco, neadvancēto versiju - AiDžī..
vai dies. kāda gvelznība. jāaizmirstas. uz bibliotēku. universitāte. lai dzīvo!