reiz dzīvojusi Antena, Stiprs Vējš un Vārnas, kas uz tās Antenas par visām varītēm sēdēt gribējušas. katru reizi, kad vien Vārna uz Antenas apsēdusies, tā Vējš ņēmis un nesaudzīgi nopūtis to nost. Vārnas bijušas neatlaidīgas un ar katru reizi iekrampējušās tai Antenā arvien stiprāki, tomēr arī Vējš nesēdējis rokas klēpī salicis un pieņēmies spēkā, tā ka nu jau Vārnas griezušās kā šūpoles ap savu asi, tiesa gan, neveicot vis pilnu "saulīti", bet tikai 180 grādīgo. tā tas laikam būtu turpinājies vēl šo baltu dieniņu, ja vien garām negājis viens jauks cilvēks un nesācis par to skaļi smiet.