kad viņi prasa manu vecumu, katrreiz ilgi jādomā un vislaik šķiet, ka ir tie deviņpadsmit, nevis tie bez piecām minūtēm divdesmit divi. diez, kad apstājās pulkstenis un kur esmu pasējusi tos divus gadus no savas dzīves? vai arī, kad esi jau Tik vecs, jāsaka - no man atvēlētā laika?