"Viņam bezgala gribētos būt dzirdējušam, kā Hitlers un Musolīni izkliedz savu runu, stāvot uz marmora balkona, būt redzējušam, kā partizāni pakar viņu ar kājām gaisā; redzēt, kā hokeja arēnas pūļi nolinčo sporta komitejas priekšsēdētāju; redzēt, kā melno vai dzelteno ordas izrēķinās ar savu koloniālo ienaidnieku mazajiem priekšposteņiem; redzēt, kā lauku ļaudis, asaras liedami, uzgavilē ceļu būvētājiem ar stūrainiem zodiem; redzēt, kā futbola fani nogāž vārtu stabus; būt redzējušam, kā panikas pārņemtie skatītāji sabradā Monreālas bērnus slavenajā ugunsgrēkā; redzēt, kā piecsimt tūkstoši paceļ roku jebkādā sveicienā; redzēt, kā neskaitāmu arābu pakaļu rinda rāda uz rietumiem; redzēt, kā jebkāda altāra biķeri nodreb, atskanot draudzes teiktajam āmen.
Un lūk kur viņam gribētos būt:

uz marmora balkona
preses ložā
kinozālē
galvenajā tribīnē
minaretā
Svētnīcu Svētnīcā
Un viņš grib, lai jebkurā gadījumā viņu ielenktu lieliski bruņota, nikni šķielējoša, nežēlīga, uzticama, gara auguma, ādas jakās tērpta, prasmīga, pamatīga policijas apsardze ar pareizi izskalotām smadzenēm, tik izcila, kādu vien iespējams nopirkt par naudu."