justlive

8. Maijs 2017 17:26

Kā Hagrids 4. grāmatas nobeigumā teica: "Kas būs, būs. Un tad jau redzēs". (Un ja arī "neko neredzēs", tad arī ir ok, jo pirms savas piedzimšanas, gadu desmitus, tūkstošus, miljonus neko neredzēju. Un tas man nekādu negatīvu reakciju neizsauc).
Pašlaik man pietiek ar to, ka apzinos sevi kā daļu no visuma, kā daļu no dabas. Man ļoti patīk ideja, ka mēs visi esam radušies no zvaigžņu putekļiem. Es esmu šeit, un es izvēlos dzīvot tā, lai izjustu prieku un gandarījumu. Un lai pēc tam nebūtu jāatskatās uz dzīvi ar nožēlu. Un par spīti visiem kreņķiem, pārdzīvojumiem, šaubām, sarežģījumiem un aplauzieniem kopumā es esmu apmierināts ar savu dzīvi, jo dzīvoju tā, kā es vēlos dzīvot.