justlive

21. Aprīlis 2017 11:45

Tāda saldsērīga sajūta...

... pamosties un apjēgt, ka iepriekš piedzīvotais ir bijis tikai sapnis. Daudzi gadi pagājuši, kopš es sapnī iemīlos. Vai izjutu šīs sajūtas realitātē. Pirmais - aizgrābjošais - iespaids, ieraugot viņu. Kaut kas neparasts, bet tajā pat laikā radniecisks, ieklausoties viņā. Viņa nav tāda kā citi, viņa ir nedaudz līdzīga man. Viņa atbildēja ar pretreakciju. Viņa riebumā nenovērsās no manis, kad es viņai atklāju savu patieso būtību. Bet zīmīgi ir tas, ka pat sapnī kontaktam nebija lemts turpināties un attīstīties par attiecībām. Es biju brīvs, bet viņa nē. Sapnī mēs atvadījāmies viens no otra, un nākamajā mirklī es pamodos. Parasti es mēdzu pamosties sapņa vidū. Bet ne šoreiz. Es nosapņoju visu, un izjutu smeldzi. Ļoti pazīstamu, jo pirms vairākiem gadiem šādu notikumu gaitu piedzīvoju sapnī. Iemīlēšanās, pozitīva pretreakcijas, kam nebija lemts turpināties. Toreiz viņa atvadījās no manis ar šo dziesmu.

Hurts - Affair

Tālāk par iemīlēšanos neesmu ticis. Gan tādēļ, ka ieskatījos meitenēs, kas bija vai nu, tā teikt, "ārpus manas līgas", vai arī jau bija attiecībās ar citu. Gan tādēļ, ka meiteņu dēļ tik ļoti satraucos, ka piedzīvoju panikas lēkmes. Un tā kā paniku es interpretēju kā krīzes un manu dzīvību apdraudošu stāvokli, es darīju visu, lai tikai tiktu ārā no panikas. Kas nozīmēja atkāpties no jebkādiem nodomiem "sekot savai sirdij".

P.s. Kad sākotnējās spēcīgās sajūtas ir norimušas, es esmu palicis ar atklāsmi, pēkšņi saprotot to, pēc kā es dzīvē esmu tik ļoti ilgojies un pēc kā es neapzināti visu laiku esmu tiecies, izvirzot sev visdažādākos mēŗkus un sapņus, kas man ļautu nonākt pie paša lielākā sapņa - mīlēt un būt mīlētam.