Neapmierinātību (un kreņķus) pēdējā laikā rada mani neveiksmīgie mēģinājumi savienot konceptus "dzīvot un izvēlēties pēc saviem ieskatiem" un "dzīvot pilnvērtīgu dzīvi". Un ideja, ka, izvēloties pēc saviem ieskatiem un fokusējoties uz paša pieredzi, man nevajadzētu būt nekādiem šķēršļiem (un attaisnojumiem) savu sapņu un potenciāla pēc saviem ieskatiem realizēšanai. Un es domāju, ka viens no iemesliem šo divu konceptu "nesavienojamībai" ir to pilnīgi pretējā0 daba, jo ideja par dzīvošanu pēc saviem ieskatiem nozīmē izvēlēties savu nozīmi un izvēlēties, kā uz dzīves notikumiem reaģēt. Radīt savu dzīves pieredzi. Bet mans priekšstats par pilnvērtīgas dzīves dzīvošanu ir neskaitāmi iztēloti sapņi un scenāriji par noteiktu statusu sasniegšanu. Mani sapņi balstās uz "kvantitatīviem mērijumiem un aprēķiniem", kas dod ilūziju par šādu specifisko sapņu iespējamību un manām iespējām pie noteiktiem apstākļiem šos sapņus sasniegt. Bet jebkuram kvantitatīvam lielumam un vērtībai ir nepieciešama atskaites sistēma - noteikta nozīme Beigās sanāk, ka es ar ļoti nekonkrētu pieeju mēģinu sasniegt ļoti specifiskus rezultātus. Es ar haosu mēģinu sasniegt pilnīgu kontroli. Līdz ar to nav ko brīnīties, ka rezultātā mana "noņemšanās" noved pie apmulsuma un pretrunām, un rada nedrošības un bīstamības iespaidu.