Bieži vien es izjūtu vēlmi pēc filtra, kas atturētu mani no momentānas iegrimšanas citu stāstos, iztēlojoties tajos aprakstīto pieredzi uz sevi, sajūtām par pamatu izmantojot savu līdzšinējo pieredzi un "izrēķinātās", iepriekš nepiedzīvotās sajūtas. Bet varbūt labi vien ir, ka šad un tad es iztrūkstos un piedzīvoju tos momentus, kas manā apziņā roda apjukumu manā sajūtu pasaulē, izraisot nelielu traukmi, jo nereti gadās, ka ikdienas rutīnā es pārāk iegrimstu savās sajūtās, kā rezultātā mēdzu aizmirst par sevis apzināšanos un katra mirkļa izdzīvošanu.