Ilgu laiku, vispār jau gadiem ilgi, krāmējos ar savu mazvērtīgumu, ar sevis nepieņemšanu, ar sevis močīšanu, ka neesmu pietiekami labs, ka pārāk maz strādāju pie sevis "uzlabošanas". Bet tagad ienāca prātā sekojoša doma ka varbūt es līdz šim tam visam piegāju ačgārni: tā vietā, lai koncentrētos uz sevis pieņemšanu, vērst uzmanību uz savas dzīves pieredzes pieņemšanu? Nu, saskaņā ar apzinātību un tām lietām, par ko runā citi viedie: par to, ka problēma rodās nodalot sevi - domātāju - no pārējās realitātes. Bet tā vietā uztvērt sevi kā daļu no pieredzes. Un tad koncentrēties uz pieredzi, un nevis uz sevi pašu.
Šobrīd priecājos par aizvakar gūto pieredzi, atklājot šo dziesmu un tagad uz repeat klausoties kādu 20to reizi:
Röyksopp - 'Oh, Lover' ft. Susanne Sundfør